2009. gada 21. decembris

Ziemassvētku rūķīšu skola


Pateicoties Latvijas Hipotēku un zemes bankas Klientu kluba "Mēs paši" Labdarības projektu konkursa atbalstam, biedrība "KAPO" no 30.novenbra līdz 29.janvārim realizē projektu ""Ziemassvētku rūķīšu skola" mazajiem kalnieniešiem".

Pati būtiskākā un gaidītākā aktivitāte notika 19.decembrī, kad uz Kalnienas tautas namu tika aicināti Kalnienas bērni vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot). Uz izsūtītajiem 40 ielūgumiem atsaucās 32 bērni, kuriem nebiedēja ne sals aiz loga, ne tālāks vai aizputināts ceļš, ne apkārt ceļojošas gripas.

Jau pirms noliktā laika pulksten divpatsmitos dienā Kalnienas tautas nams pildījās ar rūķiem un mazajiem kalnieniešiem. Mazos “Rūķīšu skolā” sagaidīja teju 20 rūķi, kas bija gatavi aktīvi darboties, iet rotaļās, palīdzēt utt. Arī tēti un māmiņas pavadīja savus mazos. Un nu varēja sākties “mācības”. Rotaļas, dziesmiņas, dejas mijās ar kartiņu zīmēšanu, rotājumu lipināšanu un piparkūku mīklas rullēšanu. Un tā piparkūku smarža! Mmmm... Un kur nu vēl fotografēšanās ar “ziemeļbiedri” Rūdolfu! Ja kāds jutās saguris no aktīvās darbošanās, varēja “uzgraust” kādu cepumu, konfekti vai gūt vitamīgu devu mandarīnu grozā, padzert siltu tējiņu un vienkāršu sajust tuvojošos Ziemassvētkus.

Lielie rūķi jutās laimīgi, redzot mazuļu acīs prieka dzirkstelītes. Un radot prieku citiem, ir gandarīti saņemamt dubultu prieku.


Piparkūku rūķis Inga

Bildītes: Spied šeit!

Komiksi Polijas kalnos


Turpinās projekts “Cen you handle a suit?” ar apmācībām Polijā (13.-18.decembris) nelielā pilsētiņā pie Zakopanes. Ceļš turp un atpakaļ likās ļoti tāls, kā ne kā aptuveni 20 stundas. Bet kopumā busiņā valdīja jautrība un līksmīga, ko šad tad pārtrauca kāda iesnaušanās. Pa ceļam mums pievienojās lietuvieši no Rokiškiem. Vēl tik trūka poļu.
Šo apmācību mērķis bija iepazīties ar to, kā veidot komiksus. Bet paspējām iepazīties vēl ar jauniem projekta dalībniekiem gan no Latvijas, gan Lietuvas un Polijas. Kā arī poļu gastronomiskās īpatnības. Vienā vakarā mēs jutāmies tiešām pārsteigti (un kā vēlāk izrādījās ne tikai mēs), kad tika pasniegti pēc mūsu domām makaroni ar kečupu un krējumu (pēc skata un pēc pieraduma), tomēr tie bija auksti makaroni ar zemeņu ievārījumu un putukrējumu!!! Var pamēģināt.
Nu jā un komiksu veidošana nemaz nav tik sarežģīta, ja vien ir ideja un prot zīmēt. Tātad, ir jābūt idejai, jāizvēlas varoņi, jāuzraksta scenārijs, jāizvēlas, cik daudz būs kadru, jāsazīmē un jāizkrāso. Tas arī viss! :)
Dažiem projekta dalībniekiem šī bija pirmā reize ārpus Latvijas. Bet daži pirmo reizi bija kalnos. Tā bija īsta Ziemas pasaka: piesniguši koki, kuru zari smagi pārliecas pār iestaigāto taciņu, kas vijas uz augšu, uz klinšainām kalnu virsotnēm. Tiešām tika radīta Ziemassvētku sajūta, ja tādas iepriekš nebija. Bet tas tik ar acīm. Fiziski pastaiga kalnos no manis prasīja ļoti daudz spēka. Un uz leju tā slīdēja, ka knapi kājās turēties.
Mājupceļā Krakovā satikāmies arī ar Krakovas pilsētas vicemēru, kas iepazīstināja ar Krakovas pilsētas pašvaldības darbu un velēšanu sistēmu. Pastāstīja arī, ka viņiem ir iecere izveidot jauniešu domi. Domes dalībnieki tiks ievēlēti no katras Krakovas skolas un augstskolas. Krakova ir arī liela studentu pilsēta, tādēļ domei daudz jādomā arī par jauniešu lietām. Šobrīd liela problēma ir nodarbinātība, jo jauniešiem pēc studiju beigšanas, šobrīd ir grūti atrast darbu.
Mazliet kuriozi gan sanāca, ka vicemērs latviešus visu laiku sauca par igauņiem, kā arī teica, ka nekad nav bijis kaimiņvalstī Lietuvā. :)
Nu tā mēs mācījāmies un smēlāmies idejām komiksiem, kas mums tagad jātaisa.
Un kāpēc te, Latvijā ir tik auksts???
Bildes šeit

2009. gada 13. decembris

Dēma ballīte!


Parametri:

• Kam par godu? - Biedrībai Jauniešu klubs „Dēms” – 5 gadi;


• Cilvēki – dažādi biedrības draugi, kopā, ap 80;


• Mūzika – RPM „sirdi plosošā”;


• Atrakcijas – bija;


• Sākums 20:.00;


• Vieta – Gulbenes KC disko zāle.


Labdien tiem, kas ballītē bija un tiem, kas ballīti dažādu iemeslu pēc palaida garām. Mans uzdevums ir pastāstīt Jums, kas tad tur īsti notika.


Viesi uz ballīti sāka ierasties jau neilgi pirms 20.00 un viesu plūsma turpinājas pat līdz 21.00. Laikam tāpēc pasākums nedaudz aizkavējās. Kā jau kārtīgām dāmām pieklājas aizkavēties, arī labi pasākumi sākas vēlāk. Sākās pasākums ar dziesmu RPM izpildījumā un uzreiz pēc tam tika demonstrēta intervija ar Dēma biedriem Anitu B., Ingu B. un Lauri Š. Galvenie divi jautājumi šeit bija, par to kā viss sākās un kā viss turpināsies? Par biedrības rašanos gan Lauris Š, gan Anita B. atbildēja no sava skatu punkta. Un vispār, kurš nu tik senus notikumus vispār vēl atceras? Par nākotnes pasākumiem kā galvenie tika minēti jauniešu lietu virzība no pilsētas uz laukiem un jauniešu nodarbinātība.



Pēc tam pasākuma vadītāji, starp citu, Atis B. un Renārs B., aicināja izteikties Anitu B., kura uz pasākumu amatu apvienošanas kārtībā, bija ieradusies ne tikai kā viesis, bet arī kā Dēma piekšsēdētāja. Anita B. filozofiski aprakstīja jauniešu kustību, pateicās sanākušajiem un Dēma biedriem. Kad Anita savu runu bija beigusi, labus vārdus par biedrību un dažiem cilvēkiem personīgi teica viesi. Pēc biedrības apsveikšanas atkal nedaudz uzspēlēja puiši no Kalnienas, jeb RPM.


Turpmāk pasākumā tika uzdoti jautājumi par Gulbeni un Gulbenes jauniešiem, kā arī pasākuma viesiem bija iespēja aizpildīt anketas par to, kurš cik labi pazīst JK „Dēms”. Par katru pareizo atbildi (un varbūt arī ne tik pareizo) atbildētājs dabūja kādu piemiņas zīmi no Dēma. Tika spēlēts arī improvizācijas teātris, kurš dažiem izdevās un dažiem izdevās vēl labāk. Un pēc visām izdarībām – spēlēm, viktorīnas un Improvizācijas teātra, sākās tikai un vienīgi dejas un ballēšanās. Spēlēja gan RPM, gan kādu brīdi arī DJ, bet mūzika visiem gāja pie sirds. Galvenais, kas pasākumā tika panākts tā bija nepiespiestība, jo, lai arī vārds „Dēms” tika minēts gana bieži, nebija svarīgi cik lielā mērā tu esi „Dēma” biedrs, vai draugs. Galvenais, bija vēlme ballēties. Viss jau būtu labi, bet ja vien pasākums nebeigtos tik agri – jau 2 no rīta, bet katram jau vienmēr ir iespēja ballēt arī citur...


Bildītes šeit


Savas ballītes karalis - Larrijs Flints (http://www.labisbabis.lv/)

2009. gada 7. decembris

Dāvaniņas no "Mēs paši"

4.decembrī VAS "Latvijas hipotēku un zemas banka" Gulbenes kultūras centrā aicināja uz koncertu visus tos, kas dara. Arī biedrībai "KAPO" bija ielūgums. Un kā izrādījās pirms koncerta bija arī oficiālā daļa, kur banka pateicās tiem, kas piedalās viņu projektu konkursos. Katram apstiprinātajam projektam (arī biedrības "KAPO" projektam "Ziemassvētku rūķīšu skola mazajiem kalnieniešiem") dāvāja Ziemassvētku zvaigzni, nākošā gada kalendāru un nozīmīti ar projektu konkursa logo. Tas viss redzams bildītē. Tā ka atliek vien realizēt projektu.

2009. gada 30. novembris

Pirmā Advente Stāmerienā

Laiks skrien tik ātri, ka no Valsts svētkiem esam jau ieskrējuši Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Aizdedzot 1. svecīti Adventes vainagā, Kalnienas jaunieši dzied un spēlē Stāmerienas tautas namā. Īss ieskats bildēs no pasākuma, kurā piedalījās "R.P.M.", Kalnienas sieviešu vokālais ansamblis, Stāmerienas jauniešu deju kopa "Poga" un aktrise Katrīna Tatarinova.


2009. gada 29. novembris

Mācāmies “nest uzvalku”


Vai jaunietis var iesaistīties politikā, un kā jaunietis var ietekmetēt politiskos procesus? Lai to visu noskaidrotu 22.novembrī sākās jauniešu demokrātijas projekts “Can you handle a suit?” (tulkojumā no angļu val. “Vai vari nest uzvalku?”). Projekts ilgs līdz pat jūnijam, bet pirmā lielā aktivitāte notika no 22.-28.novembrim. Šajā nedēļā Gulbenē sabrauca jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Polijas (pavisam 6 organizācijas ar ap 30 dalībniekiem) uz pirmajām apmācībām par politiku un par īsfilmu veidošanu. Pirms apmācībām notika tikšanās ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju S.Daudziņu un nodaļu vadītājiem, kas visvairāk saistīti ar jaunatnes politiku Gulbenes novadā.
Politiskās apmācības izvērsās par ļoti aizraujošu diskusiju ne tikai par to vai pastāv “labais” un “sliktais”, bet arī par politisko partiju mērķiem un uzdevumiem. Arī īsfilmu veidošana izrādījās ļoti interesants process. Jā, ne tikai teorētiskas lekcijas, bet dienas laikā tapa arī 6 dažādas filmiņas par iesaistīšanos politikas veidošanā. Savukārt piektdien Rīgā tika apmeklēta Saeima. Tā bija iespēja ne tikai ārzemju jauniešiem apmeklēt Latvijas parlamentu, bet arī latviešu jauniešiem paskatīties, kur tad mūsu 100 deputāti strādā. Saeima gan likās patukša, bet piektdienas esot dienas, kad deputāti tiekas ar vēlētājiem, tāpēc nav uz vietas. Vienīgi ekskursijas laikā bija iespēja satikt un aprunāties ar deputātu Ati Slakteri, kas pastāstīja par darbu Saeimā un savu iesaistīšanos politikā.
Nākošās apmācības būs Polijā, kur tiks apgūta komiksu veidošanas tehnika.
Projektu finansiāli atbalsta ES programmas „Jaunatne darbībā” un Gulbenes novada dome.

Bildes no projekta šeit

Projekta dalībniece Inga

2009. gada 20. novembris

17.novembra notikumi



Diena pirms valsts 91. dzimšanas dienas. Novada kultūras un tautas namos svinīgi pasākumi ar goda, atzinības un pateicības rakstu izsniegšanu.

Gulbenes novada Stāmerienas pagasta pārvalde uz Stāmerienas tautas namu bija uzaicinājusi ar 3 Kalnienas jauniešus, lai pasniegtu ziedus un izteiktu pateicību par aktīvu sabiedrisko darbu Kalnienā. Šie 3 jaunieši ir Inga, Jānis K. un Krišjānis.

Savukārt Kalnienas tautas namā tajā pašā laikā atsākas senāka tradīcija - Sporta vakars. Uz pirmo sportošanas dienu bija ieradušies vismaz 10 cilvēki, kas spēlēja volejbolu un vēl vairāki, kas spēlēja galda tenisu.

Turpmāk sportošana Kalnienas tautas namā pirmdienās plkst.18:00 un sestdienās (kad nav balles) plkst.14:00

2009. gada 16. novembris

Pirmā "darba rūķu" tikšanās



Pateicoties Latvijas Hipotēku un zemes bankas Klientu kluba "Mēs paši" Labdarības projektu konkursa atbalstam, biedrība "KAPO" no 30.novenbra līdz 29.janvārim realizē projektu ""Ziemassvētku rūķīšu skola" mazajiem kalnieniešiem". Projekta mērķis ir radīt prieka pilnu dienu Kalnienas bērniem līdz 10 gadu vecumam. Papildus tam iesaistīt Kalnienas jauniešus projekta realizēšanā, kas veicinātu lietderīga laika pavadīšanu un pieredzi darbā ar maziem bērniem.
Lai projekts veiksmīgi tiktu realizēts, projektā vajadzīgi "darba rūķi". No 9.-13.novembrim bija izsludināta "darba rūķu" pieteikšanās un 15.novembrī aicināti uz darbu sadali.
Mūsu "darba rūķi": Renāte, Iveta Ka., Iveta Ki., Māra, Krišjānis, Jānis, Līga, Madara, Agnese, Maija, Ilona, Spulga, Marina, Inga, Solveiga, Lauris, Atis, Dāvis, Artūrs, Laura.
Rūķi uzsākuši gatavošanos. :)

2009. gada 6. novembris

Piedalās "Training in space"


Training in Space ir projekts, kas tapis sadarbībā ar Itālijas, Slovēnijas un Rumānijas pašvaldībām. Šis ir "Jaunatne darbībā" projekts. Mūsu projekta sauklis ir- Pieejams jaunietim. Mūsu mērķis ir apzināt to, kas ir pieejams jaunietim Gulbenes novadā. Tās ir darba, tūrisma, izklaides, pakalpojumu iespējas.
Šajā projektā mēs 15 jaunieši, sadalījāmies trijās grupās: informācijas grupa (kurā darbojos arī es – Līga K.), tūrisma un pasākuma plānošanas grupa.
Tūrisma grupa apzina lielākās tūrisma iespēju vietas Gulbenes novadā, jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas.
Pasākuma plānošanas grupa plāno pasākumu, kas ir šī projekta centrālais notikums.
Informācijas grupā mēs vācam informāciju par darba, izklaides, pakalpojumu, medicīnas, kultūras iespējām jaunietim Gulbenes pilsētā.
Viss sākās ar to, ka mēs augustā 2 dienas pavadījām "Kalna pakalniešos", kur notika darba apmācības. Tagad mēs tiekamies divreiz mēnesī, kur apspriežam grupu padarīto, iedzeram tēju, paklačojamies :) Protams, tas aizņem arī daļiņu laika un pacietības, bet tas ir jautrs piedzīvojums.
Iesaku jebkuram jaunietim iesaistīties dažādos projektos, tā ir jauna pieredze, jauni draugi. Galvenais ir pārvarēt savu kautrību.:)

Līga K.

2009. gada 12. oktobris

Kalnienas jaunieši gūst pieredzi Francijā


Jebkura apmaiņas projekta neatņemama sastāvdaļa ir enerdžaizeri un spēles, bet ja viss projekts ir par spēļu spēlēšanu, tad sākumā tas neliekas nopietni.

3.oktobra pēcpusdienā sākas mūsu ceļš. Mēs: Inga, Linda, Atis, Renārs sakāpjam busiņā un mūs aizvizina līdz Rīgai. Rīgas lidostā mums pievienojas arī Jānis. Komanda pilnā sastāvā. Gatavi aizraujošai nedēļai tālajā Francijas nostūrī Aix-an-Province. To vietu uz kartes var atrast daudz labāk, ja meklē Marseļu.

Nakts Stokholmas (Skavstas) lidostā nemaz neliekas tik gara. Šķiet projektu esam uzsākuši tieši tur. Starp snauduļošanu jau spēlējam spēles: zolīte, Alias, sudoku.

4.oktobrī pēc plkst.11 no rīta esam Marseļas lidostā, kur mūs sagaida Alixa, projektu vadītāja, kas mūs ved uz visas nedēļas mājām. Francija mūs pārsteidz ar karstumu. Ar Dievu, biezie džemperi, mēteļi un vējjakas – šajā nedēļā jūs neesat vajadzīgas!

Pusdienas un tad līdz vakaram brīvais laiks, kad tveram saules starus, apstaigājam tuvāko apkārtni. No plkst.12iem līdz 16iem praktiski visi veikaliņi ir ciet. Cilvēki atpūšas pēc pusdienām, glābjas no karstās saules, bet mums tas šķiet nereāli – tāds siltums oktobrī! Vasara ir pagarināta! Huhūūū!

Vakariņas un Francijas nacionālais vakars. Ak, jā par ēdināšanu. Sākumā jau feini: dažādi dārzenīši, rīsi, auksti salāti, gaļas, zivis, jogurti, deserti, sieri... Bet katru dienu to nevar izturēt. Barošana bija pārspīlēta, bet tajā pašā laikā trūkst ceptu kartupelīšu (arī vārītu siltu kartipelīšu)...

Pirmajā vakarā sapazīstamies arī ar pārējiem projekta dalībniekiem no Francijas, Ungārijas, Spānijas un Itālijas.

Franču vakars protams sākās ar spēlēm un tā spēles turpinājās visu nedēļu. Līdz pat vakaram pirms prombraukšanas. No rīta pēc brokastīm pusstunda enerdžaizeriem, tad gatavojamies pēcpusdienu spēlēm, tad spēlējam.

Pirmdien pēcpusdienā devāmies uz Aix-an-Prevence centru, kur spēlējām “Freez”. Pēkšņu sastingšanu lielā pūlī, pilnīgi ignorējot apkārt notiekošo. Gadījās arī nobrenzēt satiksmi. Apkārtējie to uztvēra dažādi, bet lielākoties ar smaidu. Vakarā ungāru vakars.

Otrdiena pagāja gatavojoties trešdienai, kad paredzēts visu dienu pavadīt tādā kā bērnu centrā (nav bērnudārzs, bet tāda iestāde, kur bērni pavada savu brīvo laiku, trešdienu, kad viņiem nav jāiet uz skolu. Sapratu, ka bērniem līdz 12 gadiem nedēļā ir tikai 4 skolas dienas.) Mācījām pārējo valstu pārstāvjiem savas spēles un tad visi tās spēlējām. Vakarā itāļu un spāņu nacionālais vakars.

Trešdiena. Diena ar bērniem. Daži projekta dalībieki pat izteicās, ka pēc šīs dienas negrib bērnus redzēt veselu gadu. Bet kopumā diena ļoti pozitīva.

Ceturtdiena. Paredzēta brīva diena, bet kā jau tas parasti gadās, vienīgā apmākusies un mazliet lietainā diena visa projekta laikā. Spītējot tam, dodamies apskatīt Marseļu. No pilsētas augstākās vietas, kur atrodas Notre-Dame de la Garde (baznīca) varam palūkoties uz Marseļas plašumu, kā arī Vidusjūru, kas glāsta Marseļas krastus. Brīvajā laikā mazliet iepērkamies, bet vakarā latviešu vakars. Itāļi izteica lielu vēlmi atbraukt uz Latviju. Mazliet pabiedējām, ka pie mums februārī var būt arī – 30'C. Pašausminājās, bet tāpat ir gatavi braukt. Kādā suvenīru veikaliņā ieraudzīju suvenīru – termometru āra temperatūras mērīšanai. Termometram nav iespējas rādīt zem -10'C. Tad jau tiešām viņi nezina, kas ir pat -20'C. :)

Piektdiena. Dienas pirmajā pusē mūs sadala grupiņās, iedot kastīti un liek izdomāt spēli. Ha! Izrādās viens franču spēļu izgudrotājs izdomājis, ka katrs pats var radīt spēles. Kastītē ir metamie kauliņi, kartiņas ar dzīvnieku attēliem, sešstūri ar cipariem, ejamie kauliņi. Un izrādās, ka tiešām katrs var radīt spēles. Vajag tikai iztēli. Vienu kastīti iedeva arī līdzi. Savukārt pēcpusdienā meklējām vainīgo Cluedo spēlē. Cluedo ir spēle, kur darbojas personāži pēc iepriekš uzrakstīta scenācija, bet pārējiem ir jāatrod vainīgais. Šajā gadījumā, kas nozaga pirāta karti. Interesanta spēle, taču vajag rūpīgu sagatavošanos.Ap 20:00 tie, kas vēlējās varēja parāpelēties Francijas kokos (līdzīgi kā “Mežakaķī”).

Sestdien mācījām pārējiem piektdien izdomātās spēles un gatavojām koka spēles. Zāģējām, pulējām, krāsojām. Kravājām koferus un tvērām pēdējos siltās saules starus, jo interneta laika ziņas Latvijā solīja sniegu (kā izrādījās vēlāk, sinoptiņi nekļūdījās).

Jauks atvadu vakars, celšanās no rīta un svētdienas kruasāni, atvadu apskāvieni un bučas, lidostas garā rinda uz somas reģistrēšanu, knapi paspēšana uz lidmašīnu, 17h Stokholmas (Skavstas) lidostā un Latvija mūs sagaida ar sniegu. Tāds nu mūsu piedzīvojums.

Jānim šis bija pirmais apmaiņas projekts: “Biju nedaudz uztraucies un īsti nezināju, kas un kā notiks. Gaidīju to visu kā lielu piedzīvojumu. Jau pašā sākumā, kad mūs laipni sagaidīja lidostā, sapratu, ka šis projekts man ļoti patiks, un es nekļūdijos. Visi cilvēki bija ļoti atvērti un laipni. Uzzināju daudz jaunas interesantas spēles, ko noteikti varēšu izmantot paša organizētos pasākumos. Laiks pagāja tik ātri, ka nemaz negribējās braukt mājās no siltajām zemēm! Patika viss projekts no pirmās līdz pat pēdējai dienai, un tagad zinu, ja būs iespēja braukt uz vēl kādu apmaiņas projetku, noteikti to darīšu! :)”

Renārs domā, ka “no šī projekta bija daudz lielāks “tolks” nekā no kaut kāda nereāla projekta par globālo sasilšanu vai kaut ko tādu. Ieguvām zināšanas, ko reāli mēs tagad varam izmantot un realizēt ikdienā. Ieguvām kaut ko taustāmāku nevis tikai tukšus spriedumus, kuri tā pat parasti “apraujas” līdz ar kārtējā projekta beigšanos.” Atis piekrīt: Patika, bija ar “sakarīgu” domu – spēlēt un radīt spēles. Nevis vienkārši spriest par kaut kādiem steriotipiem (kur tāpat neko neatrisinās).” Inga: “Pirmo reiz apmaiņas projektā kā līdere un nebija nemaz tik traki :) Latviešu grupiņa ļoti draudzīga un saliedēta. Spēļu, ko spēlēt bija tiešām daudz. Uz beigām jau gribējās kaut kur nolīst, lai atkal nav jāspēlē, bet tas neizdevās. Grūti atgriesties Latvijas vējos un sniegos pēc +28'C jaukumiem.”

Linda: “Neticami jautra, aktīva, saulaina un mazliet pat traki pavadīta nedēļa spēlējoties. Tā es īsumā varētu raksturot pavadīto nedēļu Francijā, projektā „Let’s play”. Vārdu sakot, nedēļas laikā uzdevums bija spēlēties, likt citiem spēlēties, mācīties spēlēties, mācīt spēlēties, izgatavot spēles, radīt spēles, sastingt, izdzirdot svilpienu, turpināt darbību izdzirdot divus svilpienus (flash mob), apkampties pie sauciena „free hugs”, dziedat un atkārtot kustības, pat ja tu īsti nezini, par ko ir dziesma, atrast vainīgo, kurš nozaga pirāta karti ( „Cluedo”), iemācīt spēlēt itāļu spēli maziem bērniem, kas saprot tikai franču valodu , uzkāpt kokos 12m augstumā uz iziet trasi, ievietot vismaz vienu zīmīti „message box” , iepriecināt slepeno draudziņu un atrast savu slepeno draudziņu...Kopumā - pozitīvas emocijas, prātā nepaturams daudzums spēļu, idejas brīvā laika pavadīšanai kopā ar draugiem un pārliecība, ka šadu projektu ir vērts atkārtot, jo tik daudz jauna var iemācīties, tikpat daudz var iemācīt arī citiem un vēl vairāk var kopā radīt no jauna!!!”

Bildes šeit

2009. gada 27. septembris

Rudens FOTOkross



Ir rudenīga 26.septembra pēcpusdiena. Kalnienas koki krāšņojas košās krāsās un pie Kalnienas tautas nama pulcējas cilvēki. Tuvāki - tālāki, jaunāki – vecāki, kalnienieši un viesi pa bariņiem stājas un mēģina minēt, kas tad Kalnienā būs jāatrod, cik tālu jāskrien. Pulkstens mazliet pēc diviem pēcpusdienā un komandas saņem aploksnītes ar FOTOkrosa uzdevumu atrast 8 vietas Kalnienā pēc fotogrāfijām. Atrastajās vietās, tas ir kontrolpunktos, jāveic uzdevumi: jādzied dziesma, jāzāģē malka, jāatrod saderīgas bildītes, jāatmin mīkla, jāatbild uz jautājumiem, jāpiepilda caura pudele, jāmet bumbiņas, šautriņas un jāsavāc tautasdziesmas fragmenti, lai beigās to varētu noskaitīt. Paiet pusotra stunda un visas 9 komandas un viens individuāls “sportists” visu jau ir paveikuši. Vēl viena stafete uz vietas, tautas dziesmas salikšana un tad jau kopēju punktu skaitīšana. Kamēr tiek skaitīti kopā punkti, uz lielā ekrāna jau var redzēt dienas gaitas fotogrāfijās, kā arī jauniešu kluba “Dēms” jauniešu veidotās filmiņas. Apbalvošana un sumināšana. Katra komanda saņem pa kādam saldumam, lai atgūtu zaudētos spēkus un uzkrātu nākošajiem pārbaudījumiem.

Liels paldies jāsaka visiem 37 FOTOkrosa dalībniekiem par piedalīšanos, aptuveni 20 brīvprātīgajiem tiesnešiem (mammām, tētiem, brāļiem, māsām), kas nodrošināja pasākuma norisi, kā arī atbalstītājiem: biedrībai “Jauniešu klubs Dēms”, Jauniešu centram “Bāze”, Kalnienas tautas namam, z/s Priednieki. Paldies biedrībai “KAPO” par organizēšanu.

Bildes šeit


2009. gada 26. aprīlis

Neformālais semināriņš


25.aprīļa rītā ap 10, kad visapkārt tā smaržoja pēc pavasara, un saule karsēja ne pa jokam, mēs devāmies uz Kalnienas pusi, lai Anitas Birznieces vadībā piedalītos jauniešu biedrības „Dēms” organizētajā seminārā par un ap jauniešu lietām, iespējām un vēlmēm Kalnienā.

Tikšanās notika Kalnienas klubā, kur piedalījās 18 jauni radoši, mūsdienīgi un pozitīvi domājoši jaunieši, kas mācās dažādās skolās (arī jau citās pilsētās studējoši jaunieši), bet vienojošais faktors visiem ir Kalniena. Tādēļ semināra laikā tika izrunāti jautājumi arī par piederības sajūtu konkrētajai vietai, par vēlmi būt noderīgiem sev un sabiedrībai.

Jaunieši atzina, ka Kalniena ir tā vieta, kuru viņi redz savādāku nekā šobrīd, bet, lai tā būtu, pie tā ir jāstrādā. Jaunieši izteica konkrētas vēlmes un piedāvājumus sabiedriskās dzīves un vides uzlabošanai. Jauniešu leksikā bieži izskanēja vārds „vide”, cik viņiem tā ir svarīga un saudzējama, tika runāts arī par citām sasāpējušam lietām, par līdzdalību, novērtējumu un iespējām.

Manuprāt, darbošanās notika ļoti atraisītā un nesamocītā veidā, tika dzirdētas arī ļoti interesantas domas un atziņas, par kurām, piemēram, es pat nebiju aizdomājusies, kā asfaltēts ceļš uz Kalnienu, vai futbola laukuma izveide, arī tāda vēlme kā kopīgā Kalnienas atkritumu savākšanas talka. Man šķita, ka šie jaunieši sadarītu lielas lietas, ja tikai būtu kādas dzirdīgas ausis, redzīgas acis un izpalīdzīgas rokas viņiem blakus. Nu jā un, protams, arī ticība viņiem un viņu varēšanai.

Par to, ka seminārs bija izdevies liecināja arī tas, ka jaunieši pēc Anitas vārdiem („Paldies par uzmanību. Seminārs ir beidzies!”) necentās kā pēc skolas zvana celties kājās un skriet starpbrīdī pazolēm kūpot, bet gan palīdzēja visu nokopt un tā kā uzkavējās, ar skatieniem jautājot vai tiešām jau viss? Tas bija ļoti jauki! Ak, jā, aizmirsu pieminēt spēles un visādas citādas jautras izdarības, tā kā visas gandrīz piecas stundas, ko mēs pavadījām kopā, mēs ne tikai rakstījām un domājām līdz galvas sāk kūpēt, bet arī ļāvāmies saulei, smiekliem, skriešanai, bumbošanai nu visādām tāda veida pavasara dullībiņām, un šis viss kopums kaut kā tik pozitīvi uzlādēja, ka pat ASV un Latvijas 4:2 zaudējums hokeja spēlē nespēja to nomākt. Paldies Kalnienas jauniešiem par to!

Bildes šeit

Uz atkalredzēšanos cerot, Ilvita Kļaviņa