Turpinās projekts “Cen you handle a suit?” ar apmācībām Polijā (13.-18.decembris) nelielā pilsētiņā pie Zakopanes. Ceļš turp un atpakaļ likās ļoti tāls, kā ne kā aptuveni 20 stundas. Bet kopumā busiņā valdīja jautrība un līksmīga, ko šad tad pārtrauca kāda iesnaušanās. Pa ceļam mums pievienojās lietuvieši no Rokiškiem. Vēl tik trūka poļu.
Šo apmācību mērķis bija iepazīties ar to, kā veidot komiksus. Bet paspējām iepazīties vēl ar jauniem projekta dalībniekiem gan no Latvijas, gan Lietuvas un Polijas. Kā arī poļu gastronomiskās īpatnības. Vienā vakarā mēs jutāmies tiešām pārsteigti (un kā vēlāk izrādījās ne tikai mēs), kad tika pasniegti pēc mūsu domām makaroni ar kečupu un krējumu (pēc skata un pēc pieraduma), tomēr tie bija auksti makaroni ar zemeņu ievārījumu un putukrējumu!!! Var pamēģināt.
Nu jā un komiksu veidošana nemaz nav tik sarežģīta, ja vien ir ideja un prot zīmēt. Tātad, ir jābūt idejai, jāizvēlas varoņi, jāuzraksta scenārijs, jāizvēlas, cik daudz būs kadru, jāsazīmē un jāizkrāso. Tas arī viss! :)
Dažiem projekta dalībniekiem šī bija pirmā reize ārpus Latvijas. Bet daži pirmo reizi bija kalnos. Tā bija īsta Ziemas pasaka: piesniguši koki, kuru zari smagi pārliecas pār iestaigāto taciņu, kas vijas uz augšu, uz klinšainām kalnu virsotnēm. Tiešām tika radīta Ziemassvētku sajūta, ja tādas iepriekš nebija. Bet tas tik ar acīm. Fiziski pastaiga kalnos no manis prasīja ļoti daudz spēka. Un uz leju tā slīdēja, ka knapi kājās turēties.
Mājupceļā Krakovā satikāmies arī ar Krakovas pilsētas vicemēru, kas iepazīstināja ar Krakovas pilsētas pašvaldības darbu un velēšanu sistēmu. Pastāstīja arī, ka viņiem ir iecere izveidot jauniešu domi. Domes dalībnieki tiks ievēlēti no katras Krakovas skolas un augstskolas. Krakova ir arī liela studentu pilsēta, tādēļ domei daudz jādomā arī par jauniešu lietām. Šobrīd liela problēma ir nodarbinātība, jo jauniešiem pēc studiju beigšanas, šobrīd ir grūti atrast darbu.
Mazliet kuriozi gan sanāca, ka vicemērs latviešus visu laiku sauca par igauņiem, kā arī teica, ka nekad nav bijis kaimiņvalstī Lietuvā. :)
Nu tā mēs mācījāmies un smēlāmies idejām komiksiem, kas mums tagad jātaisa.
Un kāpēc te, Latvijā ir tik auksts???
Šo apmācību mērķis bija iepazīties ar to, kā veidot komiksus. Bet paspējām iepazīties vēl ar jauniem projekta dalībniekiem gan no Latvijas, gan Lietuvas un Polijas. Kā arī poļu gastronomiskās īpatnības. Vienā vakarā mēs jutāmies tiešām pārsteigti (un kā vēlāk izrādījās ne tikai mēs), kad tika pasniegti pēc mūsu domām makaroni ar kečupu un krējumu (pēc skata un pēc pieraduma), tomēr tie bija auksti makaroni ar zemeņu ievārījumu un putukrējumu!!! Var pamēģināt.
Nu jā un komiksu veidošana nemaz nav tik sarežģīta, ja vien ir ideja un prot zīmēt. Tātad, ir jābūt idejai, jāizvēlas varoņi, jāuzraksta scenārijs, jāizvēlas, cik daudz būs kadru, jāsazīmē un jāizkrāso. Tas arī viss! :)
Dažiem projekta dalībniekiem šī bija pirmā reize ārpus Latvijas. Bet daži pirmo reizi bija kalnos. Tā bija īsta Ziemas pasaka: piesniguši koki, kuru zari smagi pārliecas pār iestaigāto taciņu, kas vijas uz augšu, uz klinšainām kalnu virsotnēm. Tiešām tika radīta Ziemassvētku sajūta, ja tādas iepriekš nebija. Bet tas tik ar acīm. Fiziski pastaiga kalnos no manis prasīja ļoti daudz spēka. Un uz leju tā slīdēja, ka knapi kājās turēties.
Mājupceļā Krakovā satikāmies arī ar Krakovas pilsētas vicemēru, kas iepazīstināja ar Krakovas pilsētas pašvaldības darbu un velēšanu sistēmu. Pastāstīja arī, ka viņiem ir iecere izveidot jauniešu domi. Domes dalībnieki tiks ievēlēti no katras Krakovas skolas un augstskolas. Krakova ir arī liela studentu pilsēta, tādēļ domei daudz jādomā arī par jauniešu lietām. Šobrīd liela problēma ir nodarbinātība, jo jauniešiem pēc studiju beigšanas, šobrīd ir grūti atrast darbu.
Mazliet kuriozi gan sanāca, ka vicemērs latviešus visu laiku sauca par igauņiem, kā arī teica, ka nekad nav bijis kaimiņvalstī Lietuvā. :)
Nu tā mēs mācījāmies un smēlāmies idejām komiksiem, kas mums tagad jātaisa.
Un kāpēc te, Latvijā ir tik auksts???
Bildes šeit
