Ciemos

Izraudzītā diena bija varen vējaina un sniega pārpilna. Braucot pa ceļu brīžam nevarēja saprast, kur ceļš, kur mala, kur debesis, bet lai vai kā, mēs aizkļuvām līdz Stāmerienas tautas namam 30.janvārī plkst.11:00.
19.janvārī biju atradusi šādu ziņu "30. janvārī plkst. 11.00 projekta "Jauniešu vilciens" ietvaros Stāmerienas tautas nams aicina jauniešu uz tikšanos. Būs cepumi un tēja, bet tikšanās dalībniekiem līdzi jāņem doma "Mana vieta Stāmerienā"." Pirmajā brīdī bija absolūta nesaprašana: 1) tautas nams aicina; 2) Stāmerienas vai visa Stāmerienas pagasta jauniešus vai visa novada (jā, jā, esam uz vārdiem jūtīgi). Mazliet vēlāk noskaidrojās, ka tikšanos vada jauniešu klubs "Dēms" (Anita Birzniece) un runa būs par līdzdalību.
Nolēmu riskēt un aicināt līdzi Kalnienas jauniešus un doties uz Stāmerienu. No vienas puses parādot, ka Kalnienā ir jaunieši un no otras puses, ka esam gatavi sadarboties.
Kā izrādījās pašā pasākuma dienā, datums nav īsti veiksmīgs izvēlēts puteņaina svētdiena, pēc balles Kalnienā un turklāt agri. Tā nu no Kalnienas mēs aizbraucām 4 (ieskaitot vienu meiteni no Gulbenes). bet tas tik un tā izrādījās vairāk nekā Stāmerienas jauniešu, kuri bija 2. Ja tā pavisam precīzi, ja skatās pēc LV likumdošanas, ka jaunietis ir no 13 - 25 gadu vecumam, tad uz tikšanos bija ieradušies 3 Stāmerienas pagasta jaunieši (2 no Kalnienas, 1 no Stāmerienas). Pārsteidza, ka nebija neviena jaunieša no tuvējām daudzdzīvokļu mājām Vecstāmerienā. Vai tur tiešām nav jauniešu?
Pasākumā kopā piedalījās 10 cilvēki (Kalnienā uz šāda veida tikšanos 2009.gadā bijām 18!!!!). Bet tas nemaz netraucēja saturīgi diskutējot pavadīt laiku līdz pat plkst.15:00 Rezultātā izvērsās diskusijas par jauniešiem un pieaugušajiem, kā viens otru uztver un saprot. Parunājām kā uzrunāt jaunieti uz pasākumiem, aktivitātēm un līdzdalību. Padomājām aktivitātes, kādas varētu veikt visa pagasta jaunieši kopā.
Dienas paveikto Ilvita ir apkopojusi šeit
Bet pāris bildes, lai redzētu, kas tad piedalījās šeit
Lielais secinājums - nav mākslīgi jāveido kāda jauniešu organizācija tur, kur paši jaunieši nav aktīvi!

Kalnienas jaunieši gūst pieredzi Francijā

Jebkura apmaiņas projekta neatņemama sastāvdaļa ir enerdžaizeri un spēles, bet ja viss projekts ir par spēļu spēlēšanu, tad sākumā tas neliekas nopietni.

3.oktobra pēcpusdienā sākas mūsu ceļš. Mēs: Inga, Linda, Atis, Renārs sakāpjam busiņā un mūs aizvizina līdz Rīgai. Rīgas lidostā mums pievienojas arī Jānis. Komanda pilnā sastāvā. Gatavi aizraujošai nedēļai tālajā Francijas nostūrī Aix-an-Province. To vietu uz kartes var atrast daudz labāk, ja meklē Marseļu.

Nakts Stokholmas (Skavstas) lidostā nemaz neliekas tik gara. Šķiet projektu esam uzsākuši tieši tur. Starp snauduļošanu jau spēlējam spēles: zolīte, Alias, sudoku.

4.oktobrī pēc plkst.11 no rīta esam Marseļas lidostā, kur mūs sagaida Alixa, projektu vadītāja, kas mūs ved uz visas nedēļas mājām. Francija mūs pārsteidz ar karstumu. Ar Dievu, biezie džemperi, mēteļi un vējjakas – šajā nedēļā jūs neesat vajadzīgas!

Pusdienas un tad līdz vakaram brīvais laiks, kad tveram saules starus, apstaigājam tuvāko apkārtni. No plkst.12iem līdz 16iem praktiski visi veikaliņi ir ciet. Cilvēki atpūšas pēc pusdienām, glābjas no karstās saules, bet mums tas šķiet nereāli – tāds siltums oktobrī! Vasara ir pagarināta! Huhūūū!

Vakariņas un Francijas nacionālais vakars. Ak, jā par ēdināšanu. Sākumā jau feini: dažādi dārzenīši, rīsi, auksti salāti, gaļas, zivis, jogurti, deserti, sieri... Bet katru dienu to nevar izturēt. Barošana bija pārspīlēta, bet tajā pašā laikā trūkst ceptu kartupelīšu (arī vārītu siltu kartipelīšu)...

Pirmajā vakarā sapazīstamies arī ar pārējiem projekta dalībniekiem no Francijas, Ungārijas, Spānijas un Itālijas.

Franču vakars protams sākās ar spēlēm un tā spēles turpinājās visu nedēļu. Līdz pat vakaram pirms prombraukšanas. No rīta pēc brokastīm pusstunda enerdžaizeriem, tad gatavojamies pēcpusdienu spēlēm, tad spēlējam.

Pirmdien pēcpusdienā devāmies uz Aix-an-Prevence centru, kur spēlējām “Freez”. Pēkšņu sastingšanu lielā pūlī, pilnīgi ignorējot apkārt notiekošo. Gadījās arī nobrenzēt satiksmi. Apkārtējie to uztvēra dažādi, bet lielākoties ar smaidu. Vakarā ungāru vakars.

Otrdiena pagāja gatavojoties trešdienai, kad paredzēts visu dienu pavadīt tādā kā bērnu centrā (nav bērnudārzs, bet tāda iestāde, kur bērni pavada savu brīvo laiku, trešdienu, kad viņiem nav jāiet uz skolu. Sapratu, ka bērniem līdz 12 gadiem nedēļā ir tikai 4 skolas dienas.) Mācījām pārējo valstu pārstāvjiem savas spēles un tad visi tās spēlējām. Vakarā itāļu un spāņu nacionālais vakars.

Trešdiena. Diena ar bērniem. Daži projekta dalībieki pat izteicās, ka pēc šīs dienas negrib bērnus redzēt veselu gadu. Bet kopumā diena ļoti pozitīva.

Ceturtdiena. Paredzēta brīva diena, bet kā jau tas parasti gadās, vienīgā apmākusies un mazliet lietainā diena visa projekta laikā. Spītējot tam, dodamies apskatīt Marseļu. No pilsētas augstākās vietas, kur atrodas Notre-Dame de la Garde (baznīca) varam palūkoties uz Marseļas plašumu, kā arī Vidusjūru, kas glāsta Marseļas krastus. Brīvajā laikā mazliet iepērkamies, bet vakarā latviešu vakars. Itāļi izteica lielu vēlmi atbraukt uz Latviju. Mazliet pabiedējām, ka pie mums februārī var būt arī – 30'C. Pašausminājās, bet tāpat ir gatavi braukt. Kādā suvenīru veikaliņā ieraudzīju suvenīru – termometru āra temperatūras mērīšanai. Termometram nav iespējas rādīt zem -10'C. Tad jau tiešām viņi nezina, kas ir pat -20'C. :)

Piektdiena. Dienas pirmajā pusē mūs sadala grupiņās, iedot kastīti un liek izdomāt spēli. Ha! Izrādās viens franču spēļu izgudrotājs izdomājis, ka katrs pats var radīt spēles. Kastītē ir metamie kauliņi, kartiņas ar dzīvnieku attēliem, sešstūri ar cipariem, ejamie kauliņi. Un izrādās, ka tiešām katrs var radīt spēles. Vajag tikai iztēli. Vienu kastīti iedeva arī līdzi. Savukārt pēcpusdienā meklējām vainīgo Cluedo spēlē. Cluedo ir spēle, kur darbojas personāži pēc iepriekš uzrakstīta scenācija, bet pārējiem ir jāatrod vainīgais. Šajā gadījumā, kas nozaga pirāta karti. Interesanta spēle, taču vajag rūpīgu sagatavošanos.Ap 20:00 tie, kas vēlējās varēja parāpelēties Francijas kokos (līdzīgi kā “Mežakaķī”).

Sestdien mācījām pārējiem piektdien izdomātās spēles un gatavojām koka spēles. Zāģējām, pulējām, krāsojām. Kravājām koferus un tvērām pēdējos siltās saules starus, jo interneta laika ziņas Latvijā solīja sniegu (kā izrādījās vēlāk, sinoptiņi nekļūdījās).

Jauks atvadu vakars, celšanās no rīta un svētdienas kruasāni, atvadu apskāvieni un bučas, lidostas garā rinda uz somas reģistrēšanu, knapi paspēšana uz lidmašīnu, 17h Stokholmas (Skavstas) lidostā un Latvija mūs sagaida ar sniegu. Tāds nu mūsu piedzīvojums.

Jānim šis bija pirmais apmaiņas projekts: “Biju nedaudz uztraucies un īsti nezināju, kas un kā notiks. Gaidīju to visu kā lielu piedzīvojumu. Jau pašā sākumā, kad mūs laipni sagaidīja lidostā, sapratu, ka šis projekts man ļoti patiks, un es nekļūdijos. Visi cilvēki bija ļoti atvērti un laipni. Uzzināju daudz jaunas interesantas spēles, ko noteikti varēšu izmantot paša organizētos pasākumos. Laiks pagāja tik ātri, ka nemaz negribējās braukt mājās no siltajām zemēm! Patika viss projekts no pirmās līdz pat pēdējai dienai, un tagad zinu, ja būs iespēja braukt uz vēl kādu apmaiņas projetku, noteikti to darīšu! :)”

Renārs domā, ka “no šī projekta bija daudz lielāks “tolks” nekā no kaut kāda nereāla projekta par globālo sasilšanu vai kaut ko tādu. Ieguvām zināšanas, ko reāli mēs tagad varam izmantot un realizēt ikdienā. Ieguvām kaut ko taustāmāku nevis tikai tukšus spriedumus, kuri tā pat parasti “apraujas” līdz ar kārtējā projekta beigšanos.” Atis piekrīt: Patika, bija ar “sakarīgu” domu – spēlēt un radīt spēles. Nevis vienkārši spriest par kaut kādiem steriotipiem (kur tāpat neko neatrisinās).” Inga: “Pirmo reiz apmaiņas projektā kā līdere un nebija nemaz tik traki :) Latviešu grupiņa ļoti draudzīga un saliedēta. Spēļu, ko spēlēt bija tiešām daudz. Uz beigām jau gribējās kaut kur nolīst, lai atkal nav jāspēlē, bet tas neizdevās. Grūti atgriesties Latvijas vējos un sniegos pēc +28'C jaukumiem.”

Linda: “Neticami jautra, aktīva, saulaina un mazliet pat traki pavadīta nedēļa spēlējoties. Tā es īsumā varētu raksturot pavadīto nedēļu Francijā, projektā „Let’s play”. Vārdu sakot, nedēļas laikā uzdevums bija spēlēties, likt citiem spēlēties, mācīties spēlēties, mācīt spēlēties, izgatavot spēles, radīt spēles, sastingt, izdzirdot svilpienu, turpināt darbību izdzirdot divus svilpienus (flash mob), apkampties pie sauciena „free hugs”, dziedat un atkārtot kustības, pat ja tu īsti nezini, par ko ir dziesma, atrast vainīgo, kurš nozaga pirāta karti ( „Cluedo”), iemācīt spēlēt itāļu spēli maziem bērniem, kas saprot tikai franču valodu , uzkāpt kokos 12m augstumā uz iziet trasi, ievietot vismaz vienu zīmīti „message box” , iepriecināt slepeno draudziņu un atrast savu slepeno draudziņu...Kopumā - pozitīvas emocijas, prātā nepaturams daudzums spēļu, idejas brīvā laika pavadīšanai kopā ar draugiem un pārliecība, ka šadu projektu ir vērts atkārtot, jo tik daudz jauna var iemācīties, tikpat daudz var iemācīt arī citiem un vēl vairāk var kopā radīt no jauna!!!”

Bildes šeit

Rudens FOTOkross

Ir rudenīga 26.septembra pēcpusdiena. Kalnienas koki krāšņojas košās krāsās un pie Kalnienas tautas nama pulcējas cilvēki. Tuvāki - tālāki, jaunāki – vecāki, kalnienieši un viesi pa bariņiem stājas un mēģina minēt, kas tad Kalnienā būs jāatrod, cik tālu jāskrien. Pulkstens mazliet pēc diviem pēcpusdienā un komandas saņem aploksnītes ar FOTOkrosa uzdevumu atrast 8 vietas Kalnienā pēc fotogrāfijām. Atrastajās vietās, tas ir kontrolpunktos, jāveic uzdevumi: jādzied dziesma, jāzāģē malka, jāatrod saderīgas bildītes, jāatmin mīkla, jāatbild uz jautājumiem, jāpiepilda caura pudele, jāmet bumbiņas, šautriņas un jāsavāc tautasdziesmas fragmenti, lai beigās to varētu noskaitīt. Paiet pusotra stunda un visas 9 komandas un viens individuāls “sportists” visu jau ir paveikuši. Vēl viena stafete uz vietas, tautas dziesmas salikšana un tad jau kopēju punktu skaitīšana. Kamēr tiek skaitīti kopā punkti, uz lielā ekrāna jau var redzēt dienas gaitas fotogrāfijās, kā arī jauniešu kluba “Dēms” jauniešu veidotās filmiņas. Apbalvošana un sumināšana. Katra komanda saņem pa kādam saldumam, lai atgūtu zaudētos spēkus un uzkrātu nākošajiem pārbaudījumiem.

Liels paldies jāsaka visiem 37 FOTOkrosa dalībniekiem par piedalīšanos, aptuveni 20 brīvprātīgajiem tiesnešiem (mammām, tētiem, brāļiem, māsām), kas nodrošināja pasākuma norisi, kā arī atbalstītājiem: biedrībai “Jauniešu klubs Dēms”, Jauniešu centram “Bāze”, Kalnienas tautas namam, z/s Priednieki. Paldies biedrībai “KAPO” par organizēšanu.

Bildes šeit

Neformālais semināriņš

25.aprīļa rītā ap 10, kad visapkārt tā smaržoja pēc pavasara, un saule karsēja ne pa jokam, mēs devāmies uz Kalnienas pusi, lai Anitas Birznieces vadībā piedalītos jauniešu biedrības „Dēms” organizētajā seminārā par un ap jauniešu lietām, iespējām un vēlmēm Kalnienā.

Tikšanās notika Kalnienas klubā, kur piedalījās 18 jauni radoši, mūsdienīgi un pozitīvi domājoši jaunieši, kas mācās dažādās skolās (arī jau citās pilsētās studējoši jaunieši), bet vienojošais faktors visiem ir Kalniena. Tādēļ semināra laikā tika izrunāti jautājumi arī par piederības sajūtu konkrētajai vietai, par vēlmi būt noderīgiem sev un sabiedrībai.

Jaunieši atzina, ka Kalniena ir tā vieta, kuru viņi redz savādāku nekā šobrīd, bet, lai tā būtu, pie tā ir jāstrādā. Jaunieši izteica konkrētas vēlmes un piedāvājumus sabiedriskās dzīves un vides uzlabošanai. Jauniešu leksikā bieži izskanēja vārds „vide”, cik viņiem tā ir svarīga un saudzējama, tika runāts arī par citām sasāpējušam lietām, par līdzdalību, novērtējumu un iespējām.

Manuprāt, darbošanās notika ļoti atraisītā un nesamocītā veidā, tika dzirdētas arī ļoti interesantas domas un atziņas, par kurām, piemēram, es pat nebiju aizdomājusies, kā asfaltēts ceļš uz Kalnienu, vai futbola laukuma izveide, arī tāda vēlme kā kopīgā Kalnienas atkritumu savākšanas talka. Man šķita, ka šie jaunieši sadarītu lielas lietas, ja tikai būtu kādas dzirdīgas ausis, redzīgas acis un izpalīdzīgas rokas viņiem blakus. Nu jā un, protams, arī ticība viņiem un viņu varēšanai.

Par to, ka seminārs bija izdevies liecināja arī tas, ka jaunieši pēc Anitas vārdiem („Paldies par uzmanību. Seminārs ir beidzies!”) necentās kā pēc skolas zvana celties kājās un skriet starpbrīdī pazolēm kūpot, bet gan palīdzēja visu nokopt un tā kā uzkavējās, ar skatieniem jautājot vai tiešām jau viss? Tas bija ļoti jauki! Ak, jā, aizmirsu pieminēt spēles un visādas citādas jautras izdarības, tā kā visas gandrīz piecas stundas, ko mēs pavadījām kopā, mēs ne tikai rakstījām un domājām līdz galvas sāk kūpēt, bet arī ļāvāmies saulei, smiekliem, skriešanai, bumbošanai nu visādām tāda veida pavasara dullībiņām, un šis viss kopums kaut kā tik pozitīvi uzlādēja, ka pat ASV un Latvijas 4:2 zaudējums hokeja spēlē nespēja to nomākt. Paldies Kalnienas jauniešiem par to!

Bildes šeit

Uz atkalredzēšanos cerot, Ilvita Kļaviņa