Jebkura apmaiņas projekta neatņemama sastāvdaļa ir enerdžaizeri un spēles, bet ja viss projekts ir par spēļu spēlēšanu, tad sākumā tas neliekas nopietni.
3.oktobra pēcpusdienā sākas mūsu ceļš. Mēs: Inga, Linda, Atis, Renārs sakāpjam busiņā un mūs aizvizina līdz Rīgai. Rīgas lidostā mums pievienojas arī Jānis. Komanda pilnā sastāvā. Gatavi aizraujošai nedēļai tālajā Francijas nostūrī Aix-an-Province. To vietu uz kartes var atrast daudz labāk, ja meklē Marseļu.
Nakts Stokholmas (Skavstas) lidostā nemaz neliekas tik gara. Šķiet projektu esam uzsākuši tieši tur. Starp snauduļošanu jau spēlējam spēles: zolīte, Alias, sudoku.
4.oktobrī pēc plkst.11 no rīta esam Marseļas lidostā, kur mūs sagaida Alixa, projektu vadītāja, kas mūs ved uz visas nedēļas mājām. Francija mūs pārsteidz ar karstumu. Ar Dievu, biezie džemperi, mēteļi un vējjakas – šajā nedēļā jūs neesat vajadzīgas!
Pusdienas un tad līdz vakaram brīvais laiks, kad tveram saules starus, apstaigājam tuvāko apkārtni. No plkst.12iem līdz 16iem praktiski visi veikaliņi ir ciet. Cilvēki atpūšas pēc pusdienām, glābjas no karstās saules, bet mums tas šķiet nereāli – tāds siltums oktobrī! Vasara ir pagarināta! Huhūūū!
Vakariņas un Francijas nacionālais vakars. Ak, jā par ēdināšanu. Sākumā jau feini: dažādi dārzenīši, rīsi, auksti salāti, gaļas, zivis, jogurti, deserti, sieri... Bet katru dienu to nevar izturēt. Barošana bija pārspīlēta, bet tajā pašā laikā trūkst ceptu kartupelīšu (arī vārītu siltu kartipelīšu)...
Pirmajā vakarā sapazīstamies arī ar pārējiem projekta dalībniekiem no Francijas, Ungārijas, Spānijas un Itālijas.
Franču vakars protams sākās ar spēlēm un tā spēles turpinājās visu nedēļu. Līdz pat vakaram pirms prombraukšanas. No rīta pēc brokastīm pusstunda enerdžaizeriem, tad gatavojamies pēcpusdienu spēlēm, tad spēlējam.
Pirmdien pēcpusdienā devāmies uz Aix-an-Prevence centru, kur spēlējām “Freez”. Pēkšņu sastingšanu lielā pūlī, pilnīgi ignorējot apkārt notiekošo. Gadījās arī nobrenzēt satiksmi. Apkārtējie to uztvēra dažādi, bet lielākoties ar smaidu. Vakarā ungāru vakars.
Otrdiena pagāja gatavojoties trešdienai, kad paredzēts visu dienu pavadīt tādā kā bērnu centrā (nav bērnudārzs, bet tāda iestāde, kur bērni pavada savu brīvo laiku, trešdienu, kad viņiem nav jāiet uz skolu. Sapratu, ka bērniem līdz 12 gadiem nedēļā ir tikai 4 skolas dienas.) Mācījām pārējo valstu pārstāvjiem savas spēles un tad visi tās spēlējām. Vakarā itāļu un spāņu nacionālais vakars.
Trešdiena. Diena ar bērniem. Daži projekta dalībieki pat izteicās, ka pēc šīs dienas negrib bērnus redzēt veselu gadu. Bet kopumā diena ļoti pozitīva.
Ceturtdiena. Paredzēta brīva diena, bet kā jau tas parasti gadās, vienīgā apmākusies un mazliet lietainā diena visa projekta laikā. Spītējot tam, dodamies apskatīt Marseļu. No pilsētas augstākās vietas, kur atrodas Notre-Dame de la Garde (baznīca) varam palūkoties uz Marseļas plašumu, kā arī Vidusjūru, kas glāsta Marseļas krastus. Brīvajā laikā mazliet iepērkamies, bet vakarā latviešu vakars. Itāļi izteica lielu vēlmi atbraukt uz Latviju. Mazliet pabiedējām, ka pie mums februārī var būt arī – 30'C. Pašausminājās, bet tāpat ir gatavi braukt. Kādā suvenīru veikaliņā ieraudzīju suvenīru – termometru āra temperatūras mērīšanai. Termometram nav iespējas rādīt zem -10'C. Tad jau tiešām viņi nezina, kas ir pat -20'C. :)
Piektdiena. Dienas pirmajā pusē mūs sadala grupiņās, iedot kastīti un liek izdomāt spēli. Ha! Izrādās viens franču spēļu izgudrotājs izdomājis, ka katrs pats var radīt spēles. Kastītē ir metamie kauliņi, kartiņas ar dzīvnieku attēliem, sešstūri ar cipariem, ejamie kauliņi. Un izrādās, ka tiešām katrs var radīt spēles. Vajag tikai iztēli. Vienu kastīti iedeva arī līdzi. Savukārt pēcpusdienā meklējām vainīgo Cluedo spēlē. Cluedo ir spēle, kur darbojas personāži pēc iepriekš uzrakstīta scenācija, bet pārējiem ir jāatrod vainīgais. Šajā gadījumā, kas nozaga pirāta karti. Interesanta spēle, taču vajag rūpīgu sagatavošanos.Ap 20:00 tie, kas vēlējās varēja parāpelēties Francijas kokos (līdzīgi kā “Mežakaķī”).
Sestdien mācījām pārējiem piektdien izdomātās spēles un gatavojām koka spēles. Zāģējām, pulējām, krāsojām. Kravājām koferus un tvērām pēdējos siltās saules starus, jo interneta laika ziņas Latvijā solīja sniegu (kā izrādījās vēlāk, sinoptiņi nekļūdījās).
Jauks atvadu vakars, celšanās no rīta un svētdienas kruasāni, atvadu apskāvieni un bučas, lidostas garā rinda uz somas reģistrēšanu, knapi paspēšana uz lidmašīnu, 17h Stokholmas (Skavstas) lidostā un Latvija mūs sagaida ar sniegu. Tāds nu mūsu piedzīvojums.
Jānim šis bija pirmais apmaiņas projekts: “Biju nedaudz uztraucies un īsti nezināju, kas un kā notiks. Gaidīju to visu kā lielu piedzīvojumu. Jau pašā sākumā, kad mūs laipni sagaidīja lidostā, sapratu, ka šis projekts man ļoti patiks, un es nekļūdijos. Visi cilvēki bija ļoti atvērti un laipni. Uzzināju daudz jaunas interesantas spēles, ko noteikti varēšu izmantot paša organizētos pasākumos. Laiks pagāja tik ātri, ka nemaz negribējās braukt mājās no siltajām zemēm! Patika viss projekts no pirmās līdz pat pēdējai dienai, un tagad zinu, ja būs iespēja braukt uz vēl kādu apmaiņas projetku, noteikti to darīšu! :)”
Renārs domā, ka “no šī projekta bija daudz lielāks “tolks” nekā no kaut kāda nereāla projekta par globālo sasilšanu vai kaut ko tādu. Ieguvām zināšanas, ko reāli mēs tagad varam izmantot un realizēt ikdienā. Ieguvām kaut ko taustāmāku nevis tikai tukšus spriedumus, kuri tā pat parasti “apraujas” līdz ar kārtējā projekta beigšanos.” Atis piekrīt: Patika, bija ar “sakarīgu” domu – spēlēt un radīt spēles. Nevis vienkārši spriest par kaut kādiem steriotipiem (kur tāpat neko neatrisinās).” Inga: “Pirmo reiz apmaiņas projektā kā līdere un nebija nemaz tik traki :) Latviešu grupiņa ļoti draudzīga un saliedēta. Spēļu, ko spēlēt bija tiešām daudz. Uz beigām jau gribējās kaut kur nolīst, lai atkal nav jāspēlē, bet tas neizdevās. Grūti atgriesties Latvijas vējos un sniegos pēc +28'C jaukumiem.”
Linda: “Neticami jautra, aktīva, saulaina un mazliet pat traki pavadīta nedēļa spēlējoties. Tā es īsumā varētu raksturot pavadīto nedēļu Francijā, projektā „Let’s play”. Vārdu sakot, nedēļas laikā uzdevums bija spēlēties, likt citiem spēlēties, mācīties spēlēties, mācīt spēlēties, izgatavot spēles, radīt spēles, sastingt, izdzirdot svilpienu, turpināt darbību izdzirdot divus svilpienus (flash mob), apkampties pie sauciena „free hugs”, dziedat un atkārtot kustības, pat ja tu īsti nezini, par ko ir dziesma, atrast vainīgo, kurš nozaga pirāta karti ( „Cluedo”), iemācīt spēlēt itāļu spēli maziem bērniem, kas saprot tikai franču valodu , uzkāpt kokos 12m augstumā uz iziet trasi, ievietot vismaz vienu zīmīti „message box” , iepriecināt slepeno draudziņu un atrast savu slepeno draudziņu...Kopumā - pozitīvas emocijas, prātā nepaturams daudzums spēļu, idejas brīvā laika pavadīšanai kopā ar draugiem un pārliecība, ka šadu projektu ir vērts atkārtot, jo tik daudz jauna var iemācīties, tikpat daudz var iemācīt arī citiem un vēl vairāk var kopā radīt no jauna!!!”
Bildes šeit
30. oktobra pēcpusdienā Kalnienas tautas namā pulcējās tie, kas gribēja padiskutēt par to, kas notiek Kalnienā un ko gribētos. Lai arī nebija milzum daudz interesentu, mēs ļoti labi un konstruktīvi pastrādājām.
