2009. gada 26. aprīlis

Neformālais semināriņš


25.aprīļa rītā ap 10, kad visapkārt tā smaržoja pēc pavasara, un saule karsēja ne pa jokam, mēs devāmies uz Kalnienas pusi, lai Anitas Birznieces vadībā piedalītos jauniešu biedrības „Dēms” organizētajā seminārā par un ap jauniešu lietām, iespējām un vēlmēm Kalnienā.

Tikšanās notika Kalnienas klubā, kur piedalījās 18 jauni radoši, mūsdienīgi un pozitīvi domājoši jaunieši, kas mācās dažādās skolās (arī jau citās pilsētās studējoši jaunieši), bet vienojošais faktors visiem ir Kalniena. Tādēļ semināra laikā tika izrunāti jautājumi arī par piederības sajūtu konkrētajai vietai, par vēlmi būt noderīgiem sev un sabiedrībai.

Jaunieši atzina, ka Kalniena ir tā vieta, kuru viņi redz savādāku nekā šobrīd, bet, lai tā būtu, pie tā ir jāstrādā. Jaunieši izteica konkrētas vēlmes un piedāvājumus sabiedriskās dzīves un vides uzlabošanai. Jauniešu leksikā bieži izskanēja vārds „vide”, cik viņiem tā ir svarīga un saudzējama, tika runāts arī par citām sasāpējušam lietām, par līdzdalību, novērtējumu un iespējām.

Manuprāt, darbošanās notika ļoti atraisītā un nesamocītā veidā, tika dzirdētas arī ļoti interesantas domas un atziņas, par kurām, piemēram, es pat nebiju aizdomājusies, kā asfaltēts ceļš uz Kalnienu, vai futbola laukuma izveide, arī tāda vēlme kā kopīgā Kalnienas atkritumu savākšanas talka. Man šķita, ka šie jaunieši sadarītu lielas lietas, ja tikai būtu kādas dzirdīgas ausis, redzīgas acis un izpalīdzīgas rokas viņiem blakus. Nu jā un, protams, arī ticība viņiem un viņu varēšanai.

Par to, ka seminārs bija izdevies liecināja arī tas, ka jaunieši pēc Anitas vārdiem („Paldies par uzmanību. Seminārs ir beidzies!”) necentās kā pēc skolas zvana celties kājās un skriet starpbrīdī pazolēm kūpot, bet gan palīdzēja visu nokopt un tā kā uzkavējās, ar skatieniem jautājot vai tiešām jau viss? Tas bija ļoti jauki! Ak, jā, aizmirsu pieminēt spēles un visādas citādas jautras izdarības, tā kā visas gandrīz piecas stundas, ko mēs pavadījām kopā, mēs ne tikai rakstījām un domājām līdz galvas sāk kūpēt, bet arī ļāvāmies saulei, smiekliem, skriešanai, bumbošanai nu visādām tāda veida pavasara dullībiņām, un šis viss kopums kaut kā tik pozitīvi uzlādēja, ka pat ASV un Latvijas 4:2 zaudējums hokeja spēlē nespēja to nomākt. Paldies Kalnienas jauniešiem par to!

Bildes šeit

Uz atkalredzēšanos cerot, Ilvita Kļaviņa